Londonas Karaliskās koledžas profesores Alisonas Džounsas Eiropas Savienības konkurences tiesību vieslekcija Rīgā (08.05.2015)

 

Latvijas tiesību institūts turpina ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmu

 

Dace Šulmane (Jurista vārds) un zv.adv. Edijs Poga (Latvijas tiesību institūts)

 

2015.gada 8.maijā Rīgas Latviešu biedrības namā ar Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību vieslekciju "Mērķa ierobežojumu identificēšana Eiropas Savienības konkurences tiesībās" (Identifying restrictions "by object" in European Union Competition Law) uzstājās Londonas Karaliskās koledžas profesore Alisona Džonsa (Alison Jones). Viņas vizīti Latvijā un vieslekciju savas ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas ietvaros organizēja biedrība "Latvijas tiesību institūts" (LTI) ar Konkurences padomes, Augstākās tiesas, Rīgas Latviešu biedrības un "Jurista Vārda" atbalstu. Šī bija jau otrā ES konkurences tiesību vieslekcija minētās programmas ietvaros. Pagājušajā gadā ar vieslekciju uzstājās Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs (Richard Whish QC Hon). Minētās programmas mērķis ir smelt iedvesmu Latvijas tiesību sistēmas tālākai attīstībai.

 

Prof. A. Džonsa ir atzīta ES konkurences tiesību akadēmiskā autoritāte. Profesore ir ievērojama ar savu akadēmisko un zinātnisko pienesumu konkurences tiesību jomai. A. Džonsas un Bristoles Universitātes emeritētās profesores Brendas Safrinas (Brenda Sufrin) mācību grāmatu ES konkurences tiesībās EU Competition law: Text, Cases and Materials, ko izdod Oksfordas Universitātes apgāds un kas 2014. gadā iznāca jau 5. izdevumā, plaši lieto konkurences tiesību studenti, kā arī speciālisti visā Eiropā. Šajā grāmatā ietvertās atziņas ir pazīstams tiesību doktrīnas avots gan Eiropas Savienības Tiesas (EST), gan Latvijas tiesu darbā. Viens šīs grāmatas eksemplārs, pateicoties prof. A. Džonsas dāvinājumam, ir pieejams Augstākās tiesas lasītavā.

 

Vieslekcijā piedalījās ap 60 klausītājiem, tostarp konkurences tiesību praktiķi – advokāti, uzņēmumu juristi, universitāšu pasniedzēji, tiesneši, kā arī Latvijas un Lietuvas konkurences padomju darbinieki.

 

Vieslekcijas centrālais jautājums bija mērķa ierobežojumu identificēšana Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta kontekstā, sevišķi ievērojot neseno un ļoti svarīgo EST spriedumu lietā C-67/13P Groupement des Cartes Bancaires pret Eiropas Komisiju, bet vieslekcijas noslēgumā A. Džonsa nedaudz pievērsās arī mērķa pārkāpumu analīzei LESD 102. panta kontekstā. Kā, atklājot vieslekciju, norādīja LTI direktors Edijs Poga, mērķa ierobežojumu jautājums ir bijis viens no viskarstāk apspriestajiem jautājumiem Latvijas konkurences tiesību praktiķu vidū un profesores lekcijas mērķis ir dot pienesumu šai diskusijai, tostarp arī atsvaidzinot to ar jaunākajām EST atziņām šajā jomā.

 

Mērķa ierobežojumu identificēšana LESD 101. panta kontekstā

 

LESD 101. panta pirmās daļas noteikumi aizliedz jebkādus nolīgumus uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumus un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Vieslekcijas ietvaros A. Džonsa izskaidroja gan teorētisko, gan praktisko atšķirību starp mērķa un seku ierobežojumiem LESD 101. panta pirmās daļas ietvaros un norādīja uz nepieciešamību paturēt prātā ES konkurences tiesību mērķus un kļūdīšanās risku mērķa ierobežojumu identificēšanā LESD 101. panta pirmās daļas nolūkiem. Saskaņā ar EST judikatūru šāda identificēšana veicama, izvērtējot, pirmkārt, nolīguma vai attiecīgās rīcības saturu, kas ir centrālais analīzes elements, kā arī, otrkārt, tās mērķus un ekonomisko un juridisko kontekstu. Ja tiek pieņemts, ka attiecīgajai rīcībai ir pret konkurenci vērsts mērķis, tad nav jāiedziļinās jautājumā, vai šāda rīcība faktiski ir atstājusi negatīvas sekas uz konkurenci.

 

Profesore ar reāliem piemēriem no prakses demonstrēja, kā mērķa ierobežojumu kategorija var tikt un ir tikusi zināmos apstākļos sašaurināta un paplašināta, ievērojot nolīguma vai attiecīgās rīcības mērķus un kontekstu. Šajā sakarā ir svarīgi ņemt vērā pagājušā gada septembra spriedumu Cartes bancaires lietā, kurā EST skaidri un nepārprotami norādīja, ka pretēji Eiropas Komisijas un Vispārējās tiesas domām mērķa konkurences ierobežojumu jēdziens ir iztulkojams sašaurināti, nevis paplašināti un tas attiecināms vienīgi uz atsevišķiem uzņēmumu rīcības saskaņošanas gadījumiem, kad no šīs rīcības pašas par sevi ir skaidri saskatāms pietiekami nozīmīgs kaitējums konkurencei, kā, piemēram, tas ir horizontālas cenu fiksēšanas karteļa gadījumā.

 

Mērķa pārkāpumi LESD 102. panta kontekstā

 

LESD 102. panta noteikumi aizliedz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu no uzņēmumu puses. Vieslekcijas noslēgumā prof. A. Džonsa kodolīgi pievērsās pastāvošai tendencei pamazām attīstīt LESD 102. panta analīzi līdzīgi LESD 101. panta konkurences ierobežojumu mērķa vai seku analīzei, proti, idejai, ka zināma rīcība saskaņā ar LESD 102. pantu Eiropas Komisijas un Eiropas tiesu praksē arī tiek klasificēta kā konkurenci ierobežojoša pēc mērķa, kā, piemēram, zināmas dominējošā uzņēmuma piešķirtas lojalitātes atlaides nesenajā Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-286/09 Intel Corp. pret Eiropas Komisiju.

 

Šī nelielā diskusija noslēdzās ar atziņu, ka jautājums par to, kad ir pareizi piemērot mērķa ierobežojumu prettiesiskuma prezumpciju saskaņā ar LESD 102. panta noteikumiem, tomēr joprojām paliek samērā pretrunīgs un atliek vien vērot, cik liela nozīme mērķa pārkāpumu klasifikācijā LESD 102. panta kontekstā būs EST spriedumam Cartes Bancaires lietā, kurā EST ir skaidri norādījusi uz nepieciešamību būt piesardzīgiem ar pārlieku plašu "mērķa" konkurences ierobežojumu jēdziena piemērošanu. Vieslekcijas beigās profesore atbildēja uz vairākiem klātesošo jautājumiem, kas pamatā skāra mērķa ierobežojumus.

 

Vizīte Augstākajā tiesā un tikšanās ar Konkurences padomes vadību

 

Pēc vieslekcijas A. Džonsa un LTI direktors E. Poga viesojās Augstākajā tiesā, kur tikās ar tās priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un vispārīgi pārrunāja dažādas aktualitātes, tostarp arī konkurences tiesību jomā. Profesore apmeklēja arī Augstākās tiesas muzeju, apskatīja vēsturisko Tiesu pili un iepazinās ar Latvijas tiesu vēsturi. Savas vizītes laikā A. Džonsa uzstājās arī Eiropas Konkurences dienas konferencē, ko Latvijas prezidentūras ietvaros rīkoja Konkurences padome, un tikās ar Konkurences padomes vadību.

© 2010-2020 Latvijas tiesību institūts                                  A: Vairoga iela 27-14, Rīga, LV-1039, Latvija        E: info@lti.lv       T: +371 28307771

  • Facebook Round
  • YouTube Basic Black