Londonas Karaliskās koledžas emeritētā profesora un karalienes goda padomnieka Ričarda Viša QC Hon Eiropas Savienības konkurences tiesību vieslekcija Rīgā (30.05.2014)

 

Ilze Dubava (Jurista vārds) un zv.adv. Edijs Poga (Latvijas tiesību institūts)

 

2014.gada 30.maijā Rīgā, Mazās Ģildes Lielajā zālē, Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs (Richard Whish QC Hon) uzstājās ar vieslekciju ‘Tirgus varas nozīme Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanā un kā to izmērīt’, kuru apmeklēja aptuveni 130 klausītāji. Profesora R.Viša vieslekciju un vizīti Latvijā rīkoja Latvijas tiesību institūts (turpmāk – LTI) ar Konkurences padomes, Augstākās tiesas, Mazās Ģildes un Jurista vārda atbalstu.

 

Atklājot pasākumu, LTI direktors, zvērināts advokāts Edijs Poga norādīja, ka ar šo pasākumu LTI aizsāk savu ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmu, kuras mērķis ir smelt iedvesmu Latvijas tiesību sistēmas tālākai attīstībai. Viņš paskaidroja, ka: „Vieslekciju programmu esam iecerējuši, jo mēs esam maza tiesību sistēma ar ļoti ierobežotiem resursiem, tādēļ mums pēc iespējas jācenšas lūkoties lielo Eiropas tiesību sistēmu virzienā, kad mēs domājam par mūsu tiesību tālāku attīstību. Eiropas tiesību sistēmu vadošo akadēmiķu vieslekciju cikls Rīgā mums lieti noderēs šajā sakarā. Konkurences tiesības ir viena no institūta sevišķām fokusa jomām, tādēļ arī savu vieslekciju programmu atklājam tieši ar profesora Viša vieslekciju.”

 

R.Višs ir pasaulē augstu novērtēts konkurences tiesību un konkurences politikas speciālists un viena no globāli atzītākajām akadēmiskajām autoritātēm Eiropas Savienības konkurences tiesībās. Viņa mācību grāmata par konkurences tiesībām ir piedzīvojusi jau septīto izdevumu. Šo plaši zināmo un respektēto darbu savos konkurences tiesību nolēmumos kā autoritatīvu doktrīnu regulāri citē gan Konkurences padome, gan Augstākā tiesa. Turpinājumā piedāvājam R.Viša galvenās vieslekcijā sniegtās atziņas.

 

Vieslekcijas ievadā R.Višs ieskicēja, cik izplatītas mūsdienās ir konkurences tiesības. Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 130 valstu konkurences tiesību sistēmas, ieskaitot Indiju un Ķīnu. Salīdzinājumam - laikā, kad viņš uzsāka savu karjeru šajā tiesību jomā, pasaulē bija vien piecas vērā ņemamas  sistēmas – ASV, Kanādas, Eiropas Savienības (ES), Vācijas un Lielbritānijas. Mūsdienās ikviena tipa ekonomikai ir nepieciešamas konkurences tiesības. Turklāt dažādo valstu konkurences tiesību sistēmu starpā ir notikusi ievērojama saplūšana – substantīva un procesuāla harmonizācija, ko var izskaidrot gan ar apstākli, ka valstu konkurenci uzraugošās institūcijas regulāri tiekas un to starpā notiek pieredzes apmaiņa, gan ar to, ka ES konkurences tiesību nolēmumi (pretēji, piemēram, ASV) tiek publicēti, sniedzot ieskatu par ES konkurences piemērošanu praksē. Tieši publiski pieejamā tiesību piemērošanas prakse kalpo par pamatu tam, ka daudzu pasaules valstu konkurences tiesības balstās ES konkurences tiesību piemērošanas gaitā noformulētajos principos. Tādēļ ES konkurences tiesību loma būtiski pārsniedz Eiropas robežas.

 

Kas ir tirgus vara?

 

Konkurences tiesības pamatā sastāv no trīs pīlāriem – aizliegtām vienošanām, kas ierobežo konkurenci, tirgus dalībnieku apvienošanām un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas.  Visus trīs pīlārus vienojošs elements ir tirgus vara, proti, karteļi nodrošina tā dalībniekiem kopīgu tirgus varu, kas tiem katram individuāli nepiemīt, dominējošs tirgus dalībnieks ir apveltīts ar būtisku tirgus varu un tādēļ tam ir īpaša atbildība nekavēt konkurenci, savukārt tirgus dalībnieku apvienošanās var piešķirt apvienotajam tirgus dalībniekam pārāk lielu tirgus varu. Tirgus vara būtībā nozīmē tirgus dalībnieka  spēju ievērojamā laika posmā ar peļņu palielināt cenas virs konkurētspējīga līmeņa. Ar spēju palielināt cenas saprot arī citus veidus, kā ierobežot konkurenci, piemēram, samazinot produkcijas apjomu, ierobežojot inovāciju, ierobežojot preču un pakalpojumu izvēli vai kvalitāti utt.

Tirgus vara ir relatīvs jēdziens un to nedefinē konkurences tiesību akti, tādēļ tās satura noteikšana daudzu gadu garumā ir atbildīgo konkurences ietāžu, konkurences tiesību juristu, akadēmiķu un tiesu kompetencē. Uzņēmumam var piemist tirgus vara lielākā vai mazākā apmērā, savukārt dominējošs stāvoklis (būtiska tirgus vara) ir binārs jēdziens, proti, uzņēmums vai nu ir vai nav dominējošā stāvoklī.

 

Kā izmērīt tirgus varu?

 

Iesākot skaidrot šo jautājumu, R.Višs norādīja, ka ES Tiesas judikatūrā izveidojies princips pieprasa definēt konkrēto tirgu, lai noteiktu, vai  uzņēmumam šajā konkrētajā tirgū ir dominējošais stāvoklis (Lieta 6-72 Continental Can pret Komisiju). Tāpat kā tirgus vara, arī konkrētā tirgus definīcija ir visu trīs konkurences tiesību pīlāru vienojošs elements ar nelielu izņēmumu attiecībā uz konkurences ierobežojumiem „pēc mērķa”, attiecībā uz kuriem prasība definēt konkrēto tirgu ir nedaudz vieglāka.

 

Tomēr R.Viša ieskatā juristi ir pārāk koncentrējušies uz konkrētā tirgus definēšanu, aizmirstot, ka tirgus definēšana ir lietderīga kā instruments tirgus varas noteikšanā, bet ka tā nav galamērķis pats par sevi. Konkurences tiesību pamatjautājums ir par to, vai uzņēmumam piemīt tirgus vara vai nē, un  tirgus definēšana nav galamērķis bet ir vien izejas punkts tirgus varas noteikšanā. Kad konkrētais tirgus ir noteikts,  izmantojot plaši atzīto SSNIP testu, izvērtējumam, vai uzņēmumam piemīt tirgus vara, nepieciešams izvērtēt apstākļus gan konkrētā tirgus iekšienē (pastāvošā konkurence, proti, tirgus daļas) gan, ārpus tā (potenciālā konkurence).  Papildus tirgus varas īstenošanas ierobežojums var būt pircēju vara.

 

Līdz ar to tirgus daļas pašas par sevi nekad nav pietiekams pierādījums tam, ka uzņēmumam piemīt tirgus vara, jo pat uzņēmumi ar tirgus daļu virs 50% var nebūt dominējošā stāvoklī, tomēr pastāv arī atsevišķas situācijās, kurās tirgus daļām tomēr būs liela nozīme tirgus varas pastāvēšanas konstatēšanā. Konkurences tiesībās pastāv arī virkne prezumpciju, kas balstās tirgus daļu lielumā, bet kuras ir iespējams atspēkot. Attiecībā uz konkrētā tirgus definēšanu kā tādu profesors Višs minēja, ka konkrētais tirgus nav objektīvs fakts un ka tas vienmēr ir vērtējuma jautājums, piemēram, vai dzēriena „Coca-Cola” konkrētais tirgus ir nealkoholisko dzērienu ar kolas garšu tirgus, gāzēto nealkoholisko dzērienu tirgus, gāzēto dzērienu tirgus, nealkoholisko dzērienu tirgus vai nealkoholisko un alkoholisko dzērienu tirgus. Konkrētā tirgus definēšanā viedokļi var būtiski atšķirties par to, kas konkrētajā situācijā ir pareizā konkrētā tirgus definīcija.

 

Vai tirgus varai ir nozīme konkurences ierobežojumu „pēc mērķa” gadījumā?

 

R.Višs šajā lekcijas daļā analizēja problēmjautājumus, kas saistīti ar to, ko saprotam ar vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, kā arī to, vai šādos gadījumos konkurenci uzraugošajām iestādēm  ir jāpierāda konkurences ierobežošanas efekts un vai tirgus varai ir kāda nozīme konkurences ierobežojumu „pēc mērķa”  sakarā. Šajos jautājumos juristi un ekonomisti ne vienmēr rod kopīgu valodu, un šie jautājumi nav viennozīmīgi. R.Višs aicināja paturēt prātā, ka saskaņā ar ES Tiesas nodibinātu judikatūru ikvienu konkurences ierobežojumu „pēc mērķa” principā var aizstāvēt saskaņā ar LESD 101.panta trešo daļu. Praksē daudzas konkurences iestādes nepareizi pieturas pie pretējiem uzskatiem. Profesors Višs īpaši uzsvēra, ka, viņaprāt, mērķa ierobežojumu kategorijā, kas ir tiesiska prezumpcija, jāietver vienīgi pilnīgi skaidri gadījumi, kad vienošanās acīmredzmi radīs negatīvu ietekmi uz konkurenci un šo kategoriju nevajadzētu nepamatoti paplašināt ar ne tik skaidriem gadījumiem. Ierobežojumu „pēc mērķa”  gadījumā nav nepieciešams pierādīt šāda ierobežojuma efektu uz konkurenci, tomēr viegla konkrētā tirgus definīcija ir nepieciešama, lai konstatētu, vai pastāv šāda ierobežojuma jūtama ietekme uz tirdzniecību starp ES dalībvalstīm, kas ir priekšnosacījums LESD 101.panta piemērošanai (Lieta C-439/11 P Ziegler v. Commission). Šāda konkrētā tirgus definīcija kalpo vienīgi jurisdikcijas kritēriju izpildīšanai un tādēļ tā ir daudz vienkāršāka un vieglāka, nekā, piemēram, dominējošā stāvokļa lietās.

 

Secinājumi

 

Noslēgumā R.Višs uzsvēra, ka konkurences tiesības ir par tirgu ekonomisku analīzi juridiskā procesā, pilnvērtīgai šī procesa izpratnei ir nepieciešamas zināšanas kā tiesībās, tā ekonomikā un tirgus vara ir konkurences tiesību centrālais jēdziens.

 

Diskusija

 

Pēc priekšlasījuma sekoja neliela jautājumu-atbilžu sesija, kurā profesors atbildēja uz vairākiem klātesošo jautājumiem, tostarp jautājumiem par iespējam pakļaut valsts rīcību publisko iepirkumu jomā konkurences tiesību regulējumam un par speciālajiem noteikumiem par dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu, kādi pastāv Latvijā un, piemēram, Somijā, par kuriem profesors izteicās diezgan kritiski, norādot, ka šādiem noteikumiem principā nav vietas klasiskajā konkurences tiesību modelī un ka pastāv citi piemērotāki veidi, kā sasniegt tos pašus mērķus. R.Višs izteicās par konkurences aizsardzības iestāžu neatkarību un tās saikni ar efektīvu tiesu kontroli pār šo iestāžu rīcību. Šai sakarā profesors sevišķi uzsvēra, ka, viņaprāt, konkurences aizsardzības iestādēm ir jābūt pilnīgi neatkarīgām no valdības, ministriem utt., tas profesora ieskatā ir conditio sine qua non šo iestāžu efektīvai darbībai un efektīvai konkurences tiesību piemērošanai, tomēr vienlaicīgi viņš uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, ka šo iestāžu lēmumi ir pakļauti efektīvai tiesu kontrolei, tas ir, tiesnešiem, kas ir spējīgi saprast un vērtēt iestādes lēmumus pēc būtības, nevis aprobežoties vienīgi ar vispārīgu vai procesuālas dabas pārkāpumu konstatēšanu. Vieslekcijai noslēdzoties, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama Konkurences padomes vārdā pateicās profesoram Višam par vieslekciju, kā arī par profesora ilggadējo nozīmīgo akadēmisko darbu un ieguldījumu konkurences tiesību jomā.

 

Vizīte Konkurences padomē un Augstākajā tiesā

 

Pēc vieslekcijas profesors Višs un LTI direktors Edijs Poga viesojās Konkurences padomē, kur tikās ar tās locekļiem un vadību, pārrunājot dažādus aktuālos konkurences tiesību efektīvas piemērošanas jautājumus, kā, piemēram, jautājumu par kriminālatbildības noteikšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un nepieciešamību nodrošināt konkurences aizsardzības iestāžu neatkarību. Profesors Višs laipni pieņēma Konkurences padomes priekšsēdētājas ielūgumu piedalīties Eiropas Konkurences dienas konferencē Rīgā, ko Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros Konkurences padome plāno sarīkot nākamā gada maijā.

 

Pēc tam sekoja Augstākās tiesas apmeklējums, kur R. Višs un E.Poga tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un pārrunāja Augstākās tiesas reformu un tās īstenošanu gaitu, kā arī iespējas Latvijas tiesām dziļāk specializēties komerctiesību un konkurences tiesību jautājumos. Profesors norādīja uz nepieciešamību izglītot un specializēt vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešus, lai nodrošinātu komerctiesību un konkurences tiesību strīdu kvalitatīvu izskatīšanu un aicināja nodrošināt maksimālas iespējas Latvijas tiesnešiem apgūt citu valstu pieredzi un piedalīties starptautiskās mācībās, konferencēs un semināros. Profesors Višs ar atsaucību pieņēma arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja aicinājumu nākamās vizītes laikā Latvijā tikties un uzstāties ar konkurences tiesību priekšlasījumu tieši Augstākās tiesas tiesnešiem. Pēc tikšanās sekoja arī Augstākās tiesas muzeja apmeklējums, kura laikā  profesors tika iepazīstināts ar Latvijas tiesu vēsturi.

 

© 2010-2020 Latvijas tiesību institūts                                  A: Vairoga iela 27-14, Rīga, LV-1039, Latvija        E: info@lti.lv       T: +371 28307771

  • Facebook Round
  • YouTube Basic Black